LIELAIS KRISTAPS
Telefonu montieris Cēzars Kalniņš no darba brīvajā laikā sacer dziesmas, muzicēdams kopā ar draugiem izveidotajā ansamblī. Tomēr, lai ansamblis nonāktu līdz publikai, jāiziet garš atļauju saņemšanas ceļš. Kultūras komisijas locekle Anita Sondore pavirši noklausās Cēzara dziesmas un nokritizē tās, bet vēlāk vairs gribēdama nevar apstādināt dažādu sabiedrisko apspriešanu dzirnakmeni, kuru pati iekustinājusi. Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas dumpīgajiem varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino jauno viļņu parādībām. Autori gandrīz pravietiski pareģojuši paši savas filmas likteni (publiskas aizrādīšanas aizliegumu un tikai 20 gadus vēlāk pienākušu atzinību), kadrā ironizējot par slēptās cenzūras darbību padomju sistēmā. Pirmā filma latviešu kino vēsturē, kas par patstāvīgu un līdzvērtīgu spēlētāju uzskata filmas mūziku un veidota, ieklausoties Imanta Kalniņa mūzikas dramaturģijā.
