Riga IFF programmā notiks filmas “Eimija” pirmizrāde

Eimiju Vainhauzu jāmin blakus tādai dīvai kā Ella Ficdžeralda, apgalvo viens no 20. gadsimta slavenākajiem amerikāņu dziedātājiem Tonijs Benets, ar kuru duetā Eimija ierakstīja „Body and Soul” – savu pēdējo dziesmu. Kaislību un atkarību plosīta, Vainhauza pirms četriem gadiem pievienojās to mākslinieku pulkam, kuri aizsaulē devušies liktenīgajā 27 gadu vecumā. Dokumentālā filmā „Eimija”, izrādīta Kannās un Edinburgā, Latvijas pirmizrādi piedzīvos Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim.
Milzīgs talants, nevaldāmi dēmoni, cīņa ar bulīmiju, alkoholismu un narkotikām, paparaci zibspuldzes, neveiksmes privātajā dzīvē – kopš albuma „Back to Black” (2007) iznākšanas Eimija Vainhauza atradās uzmanības centrā, taču tikai retais zināja, kas patiesībā notiek viņas sirdī.
Izmantojot mājas video un dzeltenās preses kliedzošos virsrakstus, sarunas ar Vainhauzas draugiem un tēvu, dokumentālā filma „Eimija” atklāj dziedātājas karjeru no pašiem pirmajiem soļiem, kad viņa, pēc tēva uzmanības izslāpusi meitenīte, savas izjūtas uzticēja mūzikai. Par džeza dziedātājas talantu šaubu nebija nevienam, šķita, ka viņas balsī sadzirdamas vecās, skaistās pasaules dīvas Sāra Vona un Daina Vašingtone, taču Vainhauza bija tīrradnis, kuru samala komercijas dzirnakmeņi. Vienu gan viņa tiem neatdeva – savu vizuālo stilu, kas patapināts no Kleopatras, meiteņu grupas „The Ronettes” un Londonas nevīžīgā šika, izpelnoties ne mazums nievājošu apzīmējumu.
Režisors Asifs Kapadija (Asif Kapadia) ar rūpību atklāj Eimijas dzīvi no pašas bērnības līdz pat viņas nāvei 2011. gada 23. jūlijā. Uz lielā ekrāna pati Vainhauza stāsta par savu bērnību, sapņiem, slavu, mīlestību un, protams, mūziku.
Filma „Eimija” jau pēc pirmizrādes saņēma augstu vērtējumu, un kinoprofesionāļi teju vienā balsī atzīst, ka paveikts neiespējamais – šī dokumentālā filma atklāj ļoti godīgu skatpunktu uz Vainhauzas neveiksmīgajiem centieniem vienlaicīgi būt mūzikā un izvairīties no slavas. Taču, kā jau bija gaidāms, Vainhauzas ģimene nav mierā ar uz ekrāna redzamo, apgalvojot, ka Kapadija apzināti veidojis filmu, sagrozot patiesību, un Vainhauzas tēvs to nosaucis pat par „absurdu”. Britu raidījumā „This Morning” viņš paziņojis: „Mani filma neparāda labā gaismā. Tajā nav balansa.”
Filmas režisors Asifs Kapadija ir uzņēmis vairākas dokumentālās filmas, un to vidū ir Kannu kinofestivāla laureāte „Aitu zaglis” (The Sheep Thief, 1997), Londonas, Edinburgas, Roterdamas, Karlovi Varu un citos kinofestivālos izrādītais „Cīnītājs” (The Warrior, 2001), kas arī saņēma Britu Kinoakadēmijas balvu kā labākā britu filma, un „Sjenna” (Senna, 2010), kas saņēma Britu Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma un skatītāju nedalītas simpātijas Sandensā.