ARTDOCFEST/RIGA
Kinorežisors, producents un ietekmīgākā Krievijas dokumentālā kino festivāla veidotājs Vitālijs Manskis šogad uz Rīgā ar to ieradies ļoti vienkārša iemesla dēļ – Maskavā šo kino parādīt būs liegts. Politika... Turklāt nav mazsvarīgi pieminēt to, ka pašiem autoriem un viņu varoņiem atgriešanās Krievijā draud ar kriminālvajāšanu. Tādēļ Rīga uz festivāla laiku kļūs par neatkarīgā krievu dokumentālā kino pasaules galvaspilsētu. Galvenais ARTDOFEST mērķis vienmēr ir bijis veicināt publiskas sarunas par akūtām sabiedrības tēmām, un Rīgas Starptautiskā kinofestivāla komandai ir gods un pienākums nodrošināt šim procesam vajadzīgo platformu šajos vienlaikus sarežģītajos un aizraujošajos laikos.
Krītot “dzelzs priekškaram”, Krievijā sākās narkomānijas epidēmija. Žanna un Aleksejs ir izdzīvotāji: viņiem ir pāri trīsdesmit, viņi dzīvo mazā dzīvoklītī Sanktpēterburgā kopā ar Alekseja māti un kontrolē savu atkarību no heroīna.
TĀLĀK
Žeņa Cojs ir pārvērtību mākslinieks, kas parodē Krievijas šovbiznesa grandus, pārģērbjoties, piemēram, par Filipu Kirkorovu vai dziedātāju Lolitu. Viņam ir 33 gadi un viņš jau sen dzīvo kopā ar vīrieti – pasaulē šarmantāko autobusa vadītāju.
TĀLĀK
Divdesmitajā gadsimtā televīzija kļuva ne tikai par neatņemamu kultūras sastāvdaļu un brīvā laika pavadīšanas veidu (stāsta, ka vidēji cilvēks pie televizora ekrāna pavadot 10 gadus mūža), bet arī par vienu no spēcīgākajiem Aukstā kara propagandas ieročiem.
TĀLĀK
Revolūcija pārvērš sociālo un politisko ainavu, taču vispirms – reālo ainavu. Nevienas Eiropas galvaspilsētas centrs ilgu laiku nebija izskatījies tā, kā vēl nesen izskatījās Kijevas Neatkarības laukums, vienlaikus atgādinot viduslaiku karnevālu un futūristisku fantāziju.
TĀLĀK
Sergeja Prokofjeva vārdā nosauktā Doņeckas lidosta, atjaunota 2012. gadā, un divus gadus vēlāk pilnībā sagrauta karā starp Ukrainu un Doņeckas separātistiem. Nežēlīgā kauja par Doņeckas lidostu – drīzāk simbolisku, nekā stratēģisku mērķi – šajā filmā atklāta abu pušu kaujinieku acīm.
TĀLĀK
Filma veltīta kaujā par Donbasu kritušo Ukrainas varoņu piemiņai. Šis ir vienkāršs, autentisks stāsts, kas ļauj uzzināt, kā pasauli redz brīvprātīgie kaujinieki, kas piedalījās traģiskajā kaujā pie Ilovaiskas 2014. gada augustā. Bez diktora teksta vai citiem izpušķojumiem filma liek sajust reālo kara elpu. Filmas veidotājs Ruslans Ganuščuks ir pretrunīgi vērtētā brīvprātīgo bataljona AZOV kaujinieks, kara reportieris.
TĀLĀK
Abhāzija ir viens no postpadomju “iesaldēto” konfliktu reģioniem. Tās ļaudis ir lepni par savu vēsturisko mantojumu un neļauj tādiem niekiem kā apskretušajiem mājokļiem un regulāriem elektrības piegādes traucējumiem mazināt dzīvesprieku.
TĀLĀK
Divdesmit gadus pēc neveiksmīgā mēģinājuma iegūt neatkarību, dzīve Čečenijas galvaspilsētā Groznijā aizvien rit trauslā līdzsvarā starp karu un mieru. Arhaiskas tradīcijas un politiskas represijas kontrastē ar moderniem debesskrāpjiem un brīvības ilgām.
TĀLĀK
